Pašvaldības graustu un apsaimniekojamo tukšo ēku vairs nav daudz, lielākā daļa no tukšajiem namiem ir privātīpašumā, apgalvo Liepājas pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis.   Pārvaldes gada budžets ir nedaudz vairāk par pusmiljonu latu. M. Egmanim “Kurzemes Vārds” jautāja, kā īpašums tiek apsaimniekots. Labu, lietojamu, monolītu tukšu un neizmantotu ēku pašvaldības rīcībā vairs nav vairāk par desmit, stāsta M. Egmanis. Tām atrast īpašniekus vai nomniekus nav vienkārši, jo tās ir lielas. Šogad dome piešķīrusi naudu, lai nojauktu graustu Slimnīcas ielā 11 un Cukura ielā 34 a. Sagatavo nojaukšanas projektus astoņu tukšu un neapdzīvojamu daudzdzīvokļu māju noārdīšanai Karostā, bet, vai tās arī nojauks šogad, vai tam būs līdzekļu, tas ir Komunālās pārvaldes ziņā, stāsta M. Egmanis. Pirmoreiz dome piešķīrusi naudu tukšo pašvaldības dzīvokļu remontam. Pašvaldībai pieder 4300 dzīvokļu, lielākā daļa to ir izīrēti. Savukārt tukši regulāri ir aptuveni 40 līdz 60 dzīvokļu, kurus var izīrēt cilvēkiem, kas gaida pašvaldības dzīvokļu rindā. Pērn pārvalde par saviem ietaupītajiem budžeta līdzekļiem izremontēja divus šādus dzīvokļus, bet šogad dome atvēlējusi 80 tūkstošus latu apmēram 15 dzīvokļu remontam. Tukšo dzīvokļu komunālajiem maksājumiem pilsētas budžetā paredzēti 18 tūkstoši latu gadā. Tas tāpēc ka tad, ja dzīvoklis atbrīvojas, paiet vismaz mēnesis, kamēr nokārto formalitātes un mitekli var kādam ierādīt – tikmēr pašvaldībai par tā uzturēšanu jāmaksā. Reizēm tomēr dzīvokļi tiek izsolīti. M. Egmanis skaidro – izsolei nodod tikai dzīvošanai nederīgus dzīvokļus, kuros, pēc pašvaldības ieskata, ieguldījumi, lai tos sakārtotu, pārsniedz lietderību.   Šā gada budžets nekustamā īpašuma apsaimniekošanai ir labs, uzskata M. Egmanis. Par pašvaldības naudu, apmēram 30 tūkstošiem latu, tiks remontēts Amatu mājas jumts Dārza ielā 4/8. Karostas cietuma jumta remontam piešķirti 7500 latu. Nekustamā īpašuma pārvaldes budžets šim gadam ir 521 tūkstotis latu. Šīs naudas avots ir pašvaldības pamatbudžets un ieņēmumi no speciālā budžeta jeb pārvaldes saimnieciskā darbība: 116 tūkstošus latu plāno ieņemt no nedzīvojamo telpu un zemes gabalu nomas. Ieņēmumi ir atkarīgi ne vien no tā, kā izdodas noslēgt jaunus nomas līgumus, bet arī no tā, kā līdzšinējie nomnieki maksā. Bez tam pārvalde arī remontē tukšās ēkas, lai nepasliktinātos to stāvoklis, arī aizsit ciet logus, lai ēkās neviens nevarētu iekļūt. Pērn pirmoreiz pēc trim nekustamā īpašuma tirgus krīzes gadiem pilsētai izdevies pārdot dažus īpašumus. “Ar izsolēm bija diezgan slikti,” vērtē M. Egmanis. Tomēr izdevās pārdot Katedrāles ielu 2 (ēku un zemi) par 73 500 latiem, zemi Jūras ielā 25/29 par 63 400 latiem, zemi Noliktavas ielā 7a par 4000 latiem un īpašumu Ģenerāļa Baloža ielā 1a par 56 352 latiem. Šie ieņēmumi papildina pašvaldības budžetu, nevis nonāk pārvaldes lietošanā. Pašlaik plānotas trīs objektu izsoles īpašumiem Liepu ielā 9, Atmodas bulvārī 15 un Pulkveža Brieža ielā 14. Namu Dārza ielā 10 pašvaldība pārņēma no valsts, un tādēļ tas nav pārdodams izsolē. Janvārī tam par valsts un pašvaldības naudu pabeigts jumta remonts. Kultūras pārvaldes vadītājas Leldes Vīksnas un Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītāja Māra Egmaņa sapnis – tukšās kvartāla ēkas pārvērst kultūras un mākslas oāzē. Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 13. februāra numurā.   www.liepajniekiem.lv